Sporta pārraides attēls parasti veidojas no konkrētas darbības, savukārt spēles ekrānam tā pati kustība jāpārveido skaidrās, atkārtojamās zīmēs. Rezultātā laukums, aprīkojums un sacensību simboli kļūst par vizuāliem elementiem, ko iespējams izvietot dažāda izmēra ekrānos un sasaistīt ar spēles gaitu.
Šo pāreju vislabāk var saprast, aplūkojot, kā latvijas kazino starta bonusi tiek pasniegti līdzās digitālo spēļu saturam, kur sporta motīviem jābūt atpazīstamiem arī īsā skatienā. Spēles formāts nosaka, cik daudz detaļu var parādīt vienlaikus un kā tās sakārtot.
Sporta tēlu pamatā var būt gan konkrēts sporta veids, gan plašāki sacensību elementi: bumba, nūja, ķivere, trase, tablo vai godalga. Dizaineri izvēlas dažas vizuāli skaidras detaļas, kas palīdz noteikt tematiku, necenšoties pilnībā atveidot laukumu vai spēles norisi. Ikonai jādarbojas arī tad, ja tā redzama nelielā izmērā.
Slota režģī šādi tēli tiek sadalīti atsevišķos simbolos. To kompozīciju veido forma, krāsa un kontrasts, bet simbolu kopums rada vienotu sporta noskaņu. Atkārtoti motīvi var ietvert formas tērpu, inventāru vai sacensību atribūtus. Arī fons ir nozīmīgs: stadiona gaismas, līnijas vai skatītāju tribīņu siluets var norādīt uz vidi, nepārblīvējot spēles laukumu.
Ziņu un mediju vidē sporta attēli bieži tiek izmantoti, lai ātri atpazīstami parādītu disciplīnu, notikumu vai dalībnieka lomu. Latvijas mediju kontekstu var aplūkot, piemēram, diena.lv, kur sporta tēlu lietojums pieder plašākai informācijas pasniegšanas videi. Spēles dizainā šādas vizuālās pazīmes tiek pārkārtotas citam mērķim — tās kļūst par interaktīvas saskarnes daļu.
Slots parasti rāda kustību īsās un atkārtojamās animācijās. Bumbas lidojums, finiša lentes pārraušana vai tablo pārmaiņas var kalpot par pāreju starp spēles stāvokļiem. Šādas animācijas uzdevums ir sasaistīt attēlu ar ekrānā notiekošo, saglabājot simbolu salasāmību un vienotu ritmu. Tādēļ darbība bieži tiek reducēta līdz dažiem atpazīstamiem kadriem, nevis veidota kā pilna sporta aina.
Tūlītējās spēlēs, kur rezultāts tiek atklāts vienā īsā darbību virknē, tematiku var izcelt ar vienu galveno objektu vai atklāšanas paņēmienu. Piemēram, aizklāts rezultāts var tikt atsegts ar sporta tablo vai sacensību numura grafiku. Šeit vizuālais risinājums ir cieši saistīts ar spēles ilgumu: mazāk elementu palīdz ātri uztvert, kur jāpievērš uzmanība un kā attīstās rezultāta atklāšana.
Abos formātos būtiska ir hierarhija. Spēles laukums un rezultāta informācija parasti ir skaidri nodalīta no dekoratīvā fona. Krāsu palete var atsaukties uz komandu formas tērpiem vai sporta aprīkojumu, taču atsevišķo simbolu atšķirībai jāpaliek viegli pamanāmai. Mazā ekrānā īpaši svarīgas ir vienkāršas kontūras un pietiekami lieli laukumi starp detaļām.
Sporta tēlu veidošanā noder arī izpratne par attēla izcelsmi un tā kultūras kontekstu. Dabas un ģeogrāfijas materiāli, piemēram, foliageographica.lu.lv, atspoguļo citu vizuālo jomu nekā sporta sacensības, tomēr tie ilustrē, cik daudzveidīgi var būt attēlu katalogi un to klasifikācijas principi. Spēles veidotājiem savukārt jāizvēlas motīvi, kas atbilst konkrētajam sporta tematam un ir uztverami lietotāja saskarnē.
Televīzijas un digitālo mediju sporta pārraidēs kustību bieži papildina grafiski elementi, piemēram, rezultāts, laiks un sacensību nosaukums. Par Latvijas mediju vidi un tās saturu var orientēties arī tv3.lv. Spēļu dizainā līdzīgas informācijas formas var izmantot kā vizuālu atsauci, taču tās tiek pielāgotas ekrāna interaktīvajai funkcijai un konkrētajam spēles izkārtojumam.
Sporta tēlu pārnese no reālās sacensību vides uz slotiem un tūlītējām spēlēm balstās atlasē: tiek saglabātas atpazīstamākās formas, bet detaļas pielāgotas ekrāna izmēram, darbības ritmam un simbolu lomai. Slotos tematiku veido simbolu kopums un atkārtotas animācijas, savukārt tūlītējās spēlēs to var nest viena galvenā grafika un īss rezultāta atklāšanas process.
Abu formātu vizuālās sistēmas atšķiras, bet to pamatā ir viena tehniska prasība: sporta motīvam jābūt salasāmam arī tad, kad tas parādās nelielā ekrāna laukā.